Kad Mac datorā konfigurējat starpniekserveri,lietojumprogrammas nosūtīs tīkla trafiku caur starpniekserveri pirms došanās uz galamērķi. Jūsu darba devējs to var pieprasīt, lai apietu ugunsmūri, vai arī, iespējams, vēlēsities izmantot starpniekserveri, lai apietu ģeobloķēšanu un piekļūtu vietnēm, kuras jūsu valstī nav pieejamas.
SAISTĪTI: Kā konfigurēt starpniekserveri Firefox
Šeit izmantoto starpniekserveri izmantositApple Safari, Google Chrome un citas lietojumprogrammas, kas ievēro jūsu sistēmas starpniekservera iestatījumus. Dažām lietojumprogrammām, ieskaitot Mozilla Firefox, var būt savi pielāgoti starpniekservera iestatījumi, neatkarīgi no jūsu sistēmas iestatījumiem.
Atveriet lietojumprogrammu Sistēmas preferences, noklikšķinot uz tās savā dokā vai dodoties uz Apple izvēlni> System Preferences. Noklikšķiniet uz ikonas “Network”.
Sarakstā atlasiet izmantoto tīkla savienojumu. Piemēram, ja vēlaties konfigurēt starpniekserverus, kurus izmanto, kad ir izveidots savienojums ar Wi-Fi tīkliem, atlasiet “Wi-Fi”. Ja vēlaties konfigurēt starpniekserverus, kurus izmanto, kad ir izveidots savienojums ar vadu tīkliem, noklikšķiniet uz “Ethernet”.
Noklikšķiniet uz pogas “Advanced” tīkla loga labajā apakšējā stūrī.
Atlasiet cilni “Starpniekserveri”. Jums būs jākonfigurē starpniekserveris, iespējojot šeit vienu vai vairākas protokola izvēles rūtiņas.
Lai jūsu Mac noteiktu, vai ir starpniekserverisnepieciešams un automātiski konfigurējiet starpniekservera iestatījumus, iespējojiet izvēles rūtiņu “Automātiskā starpniekservera atrašana”. Jūsu Mac izmantos Web Proxy Auto Discover protokolu jeb WPAD, lai automātiski noteiktu, vai ir nepieciešams starpniekserveris. Šo iestatījumu var izmantot, piemēram, biznesa vai skolu tīklos.
Pat pēc šīs opcijas iespējošanas jūsu Mac izmantos starpniekserveri tikai tad, ja tas tiks atklāts, izmantojot WPAD. Ja jūs nekad nevēlaties, lai jūsu Mac izmantotu starpniekserveri, pat ja tas tiek noteikts ar WPAD, atstājiet šo rūtiņu bez izvēles.
Lai izmantotu automātisko starpniekservera konfigurācijas skriptu,kas pazīstams arī kā .PAC fails, iespējojiet izvēles rūtiņu “Automātiskā starpniekservera konfigurēšana”. URL lodziņā ievadiet skripta adresi. Tīkla administrators vai starpniekservera nodrošinātājs jums norādīs starpniekservera konfigurācijas skripta adresi, ja tāda ir nepieciešama.
Ja jums nav jāizmanto automātiskais starpniekservera konfigurācijas skripts, lai konfigurētu starpniekservera iestatījumus, atstājiet šo izvēles rūtiņu neatzīmētu.
Lai manuāli konfigurētu starpniekserveri, jums tas būs jādaraiespējot vienu vai vairākas izvēles rūtiņas “Web Proxy (HTTP)”, “Secure Web Proxy (HTTPS)”, “FTP Proxy”, “SOCKS Proxy”, “Streaming Proxy (RTSP)” un “Gopher Proxy”. Katrai iespējotai opcijai ievadiet starpniekservera adresi un porta numuru. Ja jums tika nodrošināts starpniekservera lietotājvārds un parole, iespējojiet opciju “Starpniekserverim nepieciešama parole” un ievadiet lietotājvārdu un paroli.
Piemēram, pieņemsim, ka vēlaties konfigurēt astarpniekserveris, kas tiek izmantots HTTP, HTTPS un FTP savienojumiem. Jūs pārbaudītu rūtiņas “Web starpniekserveris (HTTP)”, “Drošais tīmekļa starpniekserveris (HTTPS)” un “FTP starpniekserveris”. Pēc katras pārbaudes esat labajā rūtī ievadījis starpniekservera adresi un portu. Ja vēlaties izmantot vienu un to pašu starpniekserveri visiem trim, trīs reizes ievadiet to pašu adresi. ja jums būtu norādītas dažādas starpniekservera adreses dažādiem protokoliem, šiem savienojumiem būtu jāievada dažādas starpniekservera adreses.
Ja nevēlaties manuāli konfigurēt starpniekserveri, pārliecinieties, vai nav atzīmēti visi šie lodziņi.
Atlikušie iestatījumi ļauj apiet starpniekserveri, izveidojot savienojumu ar noteiktām adresēm un domēniem, kurus konfigurējat.
Atļauj izvēles rūtiņa “Izslēgt vienkāršus resursdatoru nosaukumus”jums apiet starpniekserveri visiem “vienkāršajiem resursdatoru nosaukumiem”. Tos bieži izmanto vietējos tīklos un iekšējos tīklos. Piemēram, tīklam var būt vietēja vietne vietnē “portāls” vai lokāls failu serveris vietnē “failu serveris”. Citiem vārdiem sakot, lietotājiem, iespējams, būs jāpiesprauž “http: // portal /” vai “https: // fileserver /” adreses joslā, lai piekļūtu šīm sistēmām. Šis resursdatora nosaukums darbojas tikai lokālajā tīklā. Atzīmējot šo izvēles rūtiņu, jūs varat apiet visu vienkāršo resursdatoru vārdu starpniekserveri tīklos, ar kuriem izveidojat savienojumu.
“Apiet starpniekservera iestatījumus šiem resursdatoriem unDomēni ”satur tādu saimniekdatoru vārdu, domēna vārdu un IP adrešu diapazonu sarakstu, kuriem nevarēs piekļūt, izmantojot starpniekserveri. Piemēram, pēc noklusējuma tajā ir “* .local”. “*” Šeit ir aizstājējzīme un atbilst jebkam. Tas nozīmē, ka visam, kas beidzas ar .local, ieskaitot server.local, database.local un jebko.local, varēs piekļūt tieši, neizmantojot starpniekserveri.
Lai pievienotu savus domēna vārdus un adreses, vienkāršiatdaliet katru ar komatu un atstarpi. Piemēram, lai jūsu Mac piekļūtu vietnei howtogeek.com, neapmeklējot starpniekserveri, jums jāmaina rindiņa uz:
*.local, 192.254/16, howtogeek.com
Ja pēc FTP starpniekservera konfigurēšanas rodas problēmas ar savienojumu ar FTP serveriem, pārliecinieties, ka šeit loga apakšā ir iespējota opcija “Use Passive FTP Mode (PASV)”. Tas ir iespējots pēc noklusējuma.
Noklikšķiniet uz “Labi”, lai saglabātu iestatījumus, kad esat pabeidzis. Tīkla iestatījumu ekrāna labajā apakšējā stūrī noklikšķiniet uz “Lietot”, un jūsu izmaiņas stāsies spēkā.
Ja rodas problēmas ar starpniekserveriiestatījumi - piemēram, ja starpniekserveris nedarbojas vai ja informācija ir ievadīta nepareizi -, izmantojot tādas programmas kā Safari un Google Chrome, tiks parādīts tīkla kļūdas ziņojums. Piemēram, Safari teiks, ka nevar atrast serveri, kuram mēģināt piekļūt, savukārt pārlūks Chrome parādīs aprakstošāku kļūdas ziņojumu “ERR_PROXY_CONNECTION_FAILED”. Lai turpinātu, jums būs jālabo starpniekservera iestatījumi.
